Rakstāmmašīnas vēsture
Kā rakstāmmašīna kļuva par svarīgāku 20.gadsimta rakstīšanas ierīci
Rakstāmmašīnas priekšteči
1575.-1867.
Rakstāmmašīnu prototipi
Protams, pirms tā vairāki izgudrotāji mēģināja izveidot ierīci, kas rakstītu burtus uz papīra- ierīces, kas to dara, sāka parādīties pat sākot ar 1575. gadu, tomēr neviens no tiem izgudrojumiem nebija izplātīts lielajos mērogos. Eiropā, piemēram, par rakstāmmašīnas izgudrošanu ir atzīts Pēteris Mitterhoferis, kas 1864-1867. gados saražoja vairākus prototipus un pilnībā strādājošo modeli.
Hansena rakstāmlode
Viens no interesantākajiem eksemplāriem ir Hansena rakstāmlode- rakstāmmašīna, ko 1865. gadā izgudroja Rasmuss Mallings-Hansens un kas 1870. gadā kļuva par pirmo komerciāli ražoto rakstāmmašīnu. Pēc izskata tā vispār nav līdzīga 20.gadsimta rakstāmmašīnām, savukārt savu nišu ieņēma un vairākos uzņēmumos šo rakstāmmašīnu lietoja līdz par 1900.gadu sākumam.
Ramussa Mallinga-Hansena rakstāmlode, zīmējums
Komerciālā ražošana
1867.-1890.
Sholes and Glidden rakstāmmašīna
Par pirmās komerciāli veiksmīgas rakstāmmašīnas izgudrošanas gadu ir pieņemts uzskatīt 1868 gadu, kad Kristofers Leitams Šouls, Franks Heivens Halls, Karloss Gliddens un Samuels Šouls saņēma patenta tiesības uz savu izgudrojumu, kas pēc tā pārtapa par pirmām Remington rakstāmmašīnām. Tā arī bija pirmā rakstāmmašīna ar QWERTY formāta tastatūru, ko, ievērojot Remington ražojuma veiksmīgumu, sāka pielietot arī citi rakstāmmašīnu ražotāji, piemēram Underwood.
Pats Šouls jau vairākas reizes pēc Remington ražojuma rakstāmmašīnu parādīšanos gribēja pārtaisīt un attīstīt sava izgudrojuma mehānismu, arī mainot slaveno QWERTY burtu izvietojumu, tomēr izgudrotājs nomira 1890. gadā un patenta tiesības uz uzlaboto rakstāmmašīnu viņam tika pasniegtas jau pēc miršanas.
Pats Šouls jau vairākas reizes pēc Remington ražojuma rakstāmmašīnu parādīšanos gribēja pārtaisīt un attīstīt sava izgudrojuma mehānismu, arī mainot slaveno QWERTY burtu izvietojumu, tomēr izgudrotājs nomira 1890. gadā un patenta tiesības uz uzlaboto rakstāmmašīnu viņam tika pasniegtas jau pēc miršanas.
Kristofers Leitams Šouls
Par pirmās komerciāli veiksmīgas rakstāmmašīnas izgudrošanas gadu ir pieņemts uzskatīt 1868 gadu, kad Kristofers Leitams Šouls, Franks Heivens Halls, Karloss Gliddens un Samuels Šouls saņēma patenta tiesības uz savu izgudrojumu, kas pēc tā pārtapa par pirmām Remington rakstāmmašīnām. Tā arī bija pirmā rakstāmmašīna ar QWERTY formāta tastatūru, ko, ievērojot Remington ražojuma veiksmīgumu, sāka pielietot arī citi rakstāmmašīnu ražotāji, piemēram Underwood.
Pats Šouls jau vairākas reizes pēc Remington ražojuma rakstāmmašīnu parādīšanos gribēja pārtaisīt un attīstīt sava izgudrojuma mehānismu, arī mainot slaveno QWERTY burtu izvietojumu, tomēr izgudrotājs nomira 1890. gadā un patenta tiesības uz uzlaboto rakstāmmašīnu viņam tika pasniegtas jau pēc miršanas.
Pats Šouls jau vairākas reizes pēc Remington ražojuma rakstāmmašīnu parādīšanos gribēja pārtaisīt un attīstīt sava izgudrojuma mehānismu, arī mainot slaveno QWERTY burtu izvietojumu, tomēr izgudrotājs nomira 1890. gadā un patenta tiesības uz uzlaboto rakstāmmašīnu viņam tika pasniegtas jau pēc miršanas.
Christopher Latham Sholes, inventor of the first practical typewriter, George (1912). ''Leading American Inventors''. H. Holt and company.
Sholes and Glidden typewriter, circa 1873, Collins, James H. (1922). "The Story of the Typewriter". ''St. Nicholas'' (The Century Company)
Downloaded 2008-1-9 from George Iles (1912) Leading American Inventors, Henry Holt & Co., New York, USA, p.328 on Google Books
QWERTY un ar to saistītie mīti
Pats QWERTY burtu izvietojums sākotnēji bija domāts, lai nodrošināt iespēju rakstāmmašīnai neapstāties un nesaķerties rakstīšanas laikā, lai bieži telegrāfijā un stenogrāfijā bieži lietojami burtu savienojumi nebūtu izvietoti tik tuvu un rakstāmmašīnas zīmju āmuriem būtu iespēja atgriezties savā sākotnēja vietā pirms nākamās zīmes rakstīšanas. Ideja par to, ka tie burtu savienojumi ir domāti lai tieši rakstniekiem nebūtu iespējas pārāk ātri rakstīt literārajā valodā bieži lietojamus burtu savienojumus ir aplama (jo pati QWERTY savienojumā ir redzams angļu valodā bieži lietojams savienojums “ER”, t.i. “typewritER”, “paintER”, “metER”), tā pati, ka teorija par to, ka QWERTY bija domāts tā, lai pielietojot tikai rakstāmmašīnas pirmo burtu rindu varētu ātri uzrakstīt angļu vārdu “TYPEWRITER”.
Sākotnēji, tomēr, prototipu izstrādes laikā, bija domāts burtu savienojums “QWE-TY”, kur “R” burts atradījās apakšējās rindas pēdējā vietā. Tas varētu palīdzēt sākotnējai “QWERTY” izveides teorijai, tomēr arī tajā tastatūrā ir pietiekoši daudz bieži lietojamu burtu savienojumu, kas tikpat veiksmīgi varētu saķerties ir apstādināt rakstāmmašīnas darbu.
Šouls arī nebija pārliecināts par saviem lēmumiem saistībā ar tastatūras formātu, jo pat uzlabotās rakstāmmašīnas patentā, kas tika izveidots jau pēc Šoulsa miršanas, ir redzams pavisam cits tastatūras formāts, kam nav nekādas saistības ar “QWERTY”.
Downloaded 2008-1-9 from George Iles (1912) Leading American Inventors, Henry Holt & Co., New York, USA, p.328 on Google Books
ASV patents No. 297,559., Patented Aug. 27, 1878, C. L. SHOLES. Type-Writing Machine.
ASV patents No. 568,630, Sept. 29, 1896, C. L. SHOLES. Type-Writing Machine.
Standarta rakstāmmašīna, portatīva rakstāmmašīna
1891.-1921.
Rakstāmmašīnu daudzveidīgums
Rakstāmmašīnas pat pēc Šoulsa komerciāli veiksmīga eksemplāra ražošanas uzsākšanas bija ražotas ar ļoti daudzveidīgajiem darbības principiem. Cenšoties panākt risinājumu, kas būtu veiksmīgāks par Šoulsa izgudrojumu, tika izgudrotas un palaistas ražošanā rakstāmmaīšnas ar īpašajiem burtu izvietojumiem, portatīvo rakstāmmašīnu pirmsteči, modeļi ar vairākām valodām un pilnā izmēra tastatūru. Rakstāmmaīšnu tirgus bija daudzveidīgs un pilns ar risinājumiem, meģināja panākt ātrāko un ērtāko rakstīšanas pieredzi. 1910to gadu sākumā rakstāmmašīnu formas un dizains sasniedza punktu, kur kļuva saprotams, segmenta darbības princips ir visveiksmīgākais risinājums efektivitātes ziņā - simbols, kas tiek piestiprināts pie metāliskās svīres, kas, balstoties uz metāla stieņa sit uz papīra loksnes ar cilvēka spiediena palīdzību kļuva standartizēta un šīs risinājums bija panākts arī portatīvā formā. 1905. gadā tika ražoti pirmie Standard Folding rakstāmmašīnas, kas piedāvāja līdzīgo rakstīšanas pieredzi, tikai portatīvā veida, kas svera tikai ~5 kilogrāmu.
Pilnās tastatūras rakstāmmašīnas
Viena no populārākām alternatīvām regulārajām rakstāmmašīnām ar maināmo reģistru bija rakstāmmašīnas ar pilno tastatūras izklājumu. Tajā bija iespējams bez reģistra pārlēgšanas ("shift" uz mūsdienu klaviatūras) dabūt kā mazus burtus, tā arī lielus, kā arī visus pieejamus speciālus simbolus un ciparus. Pēc idejas šīs izklājumam bija jāpalidz mašīnrakstītājām neterēt papildus laiku un spēku reģistru pārslēgšanai, tomēr šīs risinājums nekļuva tik populārs, lai Remington, kas Smith Premier uzņemumu esot iegādājies 1921.gadā, turpinātu ražot šī tipa rakstāmmašīnas turpmāk.
Pēc rūpnīcas iegādes Remington pilnās tastatūru rakstāmmašīnu ražošanu pārtraucis gandrīz uzreiz un Smith Premier rūpnīcās sāka ražot Remington konstrukcijas standarta tipa rakstāmmašīnas ar reģistru pārslēgšanu.
Pēc rūpnīcas iegādes Remington pilnās tastatūru rakstāmmašīnu ražošanu pārtraucis gandrīz uzreiz un Smith Premier rūpnīcās sāka ražot Remington konstrukcijas standarta tipa rakstāmmašīnas ar reģistru pārslēgšanu.
Smith Premier 10 rakstāmmašīna
Konstrukciju uzlābojumi un 2. pasaules karš
1922.-1950.
Rakstāmmašīnas konstrukcijas attīstība
20. gadsimta pirmā daļa pēc Pirmā pasaules kara rakstāmmašīnu ziņā bija laiks, kad tika domāts, kā varētu turpmāk attīstīt gandrīz jau standartizēta tipa rakstāmmašīnas konstrukciju. Skatoties uz tā laika rakstāmmašīnām ir iespējams redzēt, cik ražotāji no Vācijas, ASV, Itālijas un citām valstīm centījās panākt labāko drukas kvalitāti, precīzāko mehaniku un ļoti svarīgi - mazināt mehānisma radīto troksni, kas istabās, kur atradījās vairākas mašīnrakstītājas, bija ļoti nopietns.
Bija arī centieni dabūt rakstāmmašīnas mehānismam pievienot visādus dzives kvalitātes uzlabojumus. Piemēram, Olympia/DM Modell 8 rakstāmmašīnām bija iespējams dabūt opcionālo kalendāru, ko manuāli varēja pārslēgt katru dienu, lai rakstāmmašīnas operatorei katru dienu būtu uzreiz zināms šodienas datums. Erika rakstāmmašīnām Vācijas Drezdenes pilsētā, kā arī vairāki citi ražotāji savām rakstāmmašīnām mēģināja pēc iespējas vairāk kontroles rīku pārcelt pie tastatūras. Piemēram, maliņas, kas kontrolē, kur rakstāmmašīna apstāsies uz papīra jaunajā rindā un kur to rindu beigs, Erika Modell M rakstāmmašīnā bija iespējams izvietot no tastatūras, kad lielākā daļā citu modeļu šo bija jādara, pārvietojot maliņas manuāli no karietes aizmugures.
Arī dizainiski rakstāmmašīnas turpināja būt svarīgs elements no 20. gadsimta rupniecības dizaina - ražotāji mēģināja iesaistīt korpusu dizainos tā laikā aktuālus Art Deco elementus - zelta krāsas strīpas, stilizētie logotipi, liels apjoms hromēto detaļu, kas kontrastē ar glancēto vai matēto melno korpusu un dinamiskās, tomēr tajā pati laikā ģeometriski pareizās formas. Tie bija tā laika trendi, kas lieliski iezīmējās rakstāmmašīnas dizainos un dod iespēju arī musdienās izbaudīt Art Deco eleganci.
Bija arī centieni dabūt rakstāmmašīnas mehānismam pievienot visādus dzives kvalitātes uzlabojumus. Piemēram, Olympia/DM Modell 8 rakstāmmašīnām bija iespējams dabūt opcionālo kalendāru, ko manuāli varēja pārslēgt katru dienu, lai rakstāmmašīnas operatorei katru dienu būtu uzreiz zināms šodienas datums. Erika rakstāmmašīnām Vācijas Drezdenes pilsētā, kā arī vairāki citi ražotāji savām rakstāmmašīnām mēģināja pēc iespējas vairāk kontroles rīku pārcelt pie tastatūras. Piemēram, maliņas, kas kontrolē, kur rakstāmmašīna apstāsies uz papīra jaunajā rindā un kur to rindu beigs, Erika Modell M rakstāmmašīnā bija iespējams izvietot no tastatūras, kad lielākā daļā citu modeļu šo bija jādara, pārvietojot maliņas manuāli no karietes aizmugures.
Arī dizainiski rakstāmmašīnas turpināja būt svarīgs elements no 20. gadsimta rupniecības dizaina - ražotāji mēģināja iesaistīt korpusu dizainos tā laikā aktuālus Art Deco elementus - zelta krāsas strīpas, stilizētie logotipi, liels apjoms hromēto detaļu, kas kontrastē ar glancēto vai matēto melno korpusu un dinamiskās, tomēr tajā pati laikā ģeometriski pareizās formas. Tie bija tā laika trendi, kas lieliski iezīmējās rakstāmmašīnas dizainos un dod iespēju arī musdienās izbaudīt Art Deco eleganci.
Kalendārs Olympia Modell 8 rakstāmmašīnā.
Maliņu pārlēgs Erika Modell M rakstāmmašīnā.
Art Deco elementi Remington Model 5 raksāmmašīnā.
Attīstība pēc 2. Pasaules kara
Īstenībā, karš nebija milzīga problēma rakstāmmašīnu attīstībai pat Vācijā, kur liela daļu rūpnīcu pēc bombardējumiem tika izpostīta. Visas svarīgākas rūpnīcas, tostarp slavēnas Olympia un Seidel&Naumann (Erika rakstāmmašīnas), turpināja savu darbu un pēdējie pat radīja vairākus inovatīvus risinājumus, kas netika pēc tām lietotas gandriz nekur. Erika 10 modelis, kas bija viens no visveiksmīgākajiem rakstāmmašīnu modeļiem no šī ražotāja, bija sakotnēji aprikots ar elegantu un aerodināmisko korpusu, komēr mehāniski bija gandrīz neatšķīrīgs no pirmskara "5Tab" modeļa. Savukārt laikam ejot un 1960iem tuvojoties, ražotājs pievienoja vairākus rīkus - kļuva iespējams regulēt sitiena spēku, mainot taustuņu stingrumu, kā arī virsējo vāku bija iespējams pacelt vienkārši nospiežot podziņu no sāna. Pašu rakstāmmašīnu bija iespējams dabūt ārā no kofera apakšējas plāksnes, viegli griežot mazas svīres no rakstāmmašīnas sāniem un pacelot to. Kā pirms Erika 10, tā arī pēc tās nevienai rakstāmmašīnai nebija tik daudz rīku, kas palīdzētu šo aparātu lietot tik viegli un patīkami.
Dizaina attīstības virsotne un elektrības ievēšana
1951.-1970.
Rakstāmmašīna kā dizaina elements
Kad kļuva saprotams, ka parastās mehāniskās rakstāmmašīnās ikdienas lietošanai nav vairs nepiešams veikt īpaši nopietnas inovācijas, ražotāji lielāku uzmanību esot pieversuši rakstāmmašīnu dizainam un ražošanas efektivitātei. Tā šī laika periodā par īpaši populārām kļuva Olivetti un Olympia rakstāmmašīnas. Un ja Olympia principā apvienoja īpašo izturīgumu, precīzo mehaniku un laikam atbilstošo dizainu, tad Olivetti bija pazīstams tieši par savām dizainiskām īpašībām.
1965. gadā Ettore Sottsass kopā ar Periju Kingu strādāja pēc Olivetti Valentine rakstāmmašīnas dizaina, kas rezultātā kļuva par dizainiski vispazīstamāko rakstāmmašīnu pasaulē. Sarti sarkanā rakstāmmašīna ar moderniskiskām korpusa formām un raksturīgo vāku, kas atgādina spainīti, sākuma nebija īpaši populārs pārdošanā, tomēr laikam ejot tā kļuva par modernisma dizaina ikonas, kas mūsdienu izsolēs interesē ne tikai rakstāmmašīnu entuziastus, nu bet arī dizaina vēstures cienītajus. Ettore Sottsass strādāja arī pie citām Olivetti rakstāmmašīnām, piemēram Olivetti DL, kā arī pie citas Olivetti biroja tehnikas, nostiprinājot uzņemuma pozīcijas kā mūsdienu dizaina tehnikas ražotāju.
1965. gadā Ettore Sottsass kopā ar Periju Kingu strādāja pēc Olivetti Valentine rakstāmmašīnas dizaina, kas rezultātā kļuva par dizainiski vispazīstamāko rakstāmmašīnu pasaulē. Sarti sarkanā rakstāmmašīna ar moderniskiskām korpusa formām un raksturīgo vāku, kas atgādina spainīti, sākuma nebija īpaši populārs pārdošanā, tomēr laikam ejot tā kļuva par modernisma dizaina ikonas, kas mūsdienu izsolēs interesē ne tikai rakstāmmašīnu entuziastus, nu bet arī dizaina vēstures cienītajus. Ettore Sottsass strādāja arī pie citām Olivetti rakstāmmašīnām, piemēram Olivetti DL, kā arī pie citas Olivetti biroja tehnikas, nostiprinājot uzņemuma pozīcijas kā mūsdienu dizaina tehnikas ražotāju.
Elektrība un rakstāmmašīnas
Centieni dabūt elektrību ka spēku, kas darītu visas fiziski prasīgas lietas mašīnrakstīšanā bija zināmi pat 20. gadsimta sākumā ar Blickensderfer Electric rakstāmmašīnu. Pēc tā arī tādi ražotāji kā Mercedes (nav saistīts ar automobīļiem) un IBM ražoja rakstāmmašīnas, kas sitienam pa papīru izmantoja elektriskā dzinēja spēku un no paša lietotāja bija nepieciešams lielakoties tikai spiest uz pogām, tomēr šīe risinājumi nebija tik populāri un optimāli. Savukār sakoties 1960iem gadiem IBM korporācija sāka revolūciju šajā jomā ar IBM Selectric rakstāmmašīnas palīdzību. Šī rakstāmmašīna sastāv no vairāk nekā 2000 detaļām, kas ar elektrības dzinēja palīdzību varēja nodrošināt zibenīgo rakstīšanas ātrumu, kas nebija salīdzinama ar iepriekšējo paaudžu eletriskām rakstāmmašīnām. Arī rakstīšanai tā izmantoja ne amūriņus ar burtu iegrāvējumiem, nu bet metālisko bumbu, uz kuras tie simboli tika iegrāvēti un kurai bija ātri jāgriežās 2 asīs, lai zibenīgi ātri rakstītu visus nepieciešamus tekstus. Šīs lodes ir iespējams mainīt uz citiem fontiem, kā arī valodām. Tā ar vienas rakstāmmašīnas palīdzību jūs varējāt rakstīt, piemēram, kā angliski, tā arī japāniski, vaciski, krieviski un zviedriski.
IBM Selectric ļoti nopietni satrieca un gandrīz momentāli novēcoja tā laika pārsvarā mehānisko rakstāmmašīnu tirgu. Kā visproblemātiskais citiem ražotājiem, IBM lodes rakstīšanas tehnoloģija bija patentēta, kas atstāja citiem ražotājiem mazāk iespēju ātri reaģēt un palaist lidzīgus produktus, tomēr elektrisko raksammašīnu skaits jebkurā gadījuma sāka strauji pieaugt. Elektriskus modeļus sāka piedāvāt kā Olympia, tā arī Olivetti, zviedru Facit un citi. Elektriskās rakstāmmašīnas paradījās par Padomju Savienībā - Jatraņ (kriev. - Ятрань) ir licencēta Olympia SGE rakstāmamšīnas klons, kas bija ražots līdz pat 2000to gadu sākumam un kuram PSRS inženieri pat esot izdomājuši variantu pielietot IBM Selectric lidzīgā formāta lodes ātrai rakstīšanai, tomēr ņemot vērā inovāciju problēmas PSRS šīs risinājums netika ražots māsveidā.
IBM Selectric ļoti nopietni satrieca un gandrīz momentāli novēcoja tā laika pārsvarā mehānisko rakstāmmašīnu tirgu. Kā visproblemātiskais citiem ražotājiem, IBM lodes rakstīšanas tehnoloģija bija patentēta, kas atstāja citiem ražotājiem mazāk iespēju ātri reaģēt un palaist lidzīgus produktus, tomēr elektrisko raksammašīnu skaits jebkurā gadījuma sāka strauji pieaugt. Elektriskus modeļus sāka piedāvāt kā Olympia, tā arī Olivetti, zviedru Facit un citi. Elektriskās rakstāmmašīnas paradījās par Padomju Savienībā - Jatraņ (kriev. - Ятрань) ir licencēta Olympia SGE rakstāmamšīnas klons, kas bija ražots līdz pat 2000to gadu sākumam un kuram PSRS inženieri pat esot izdomājuši variantu pielietot IBM Selectric lidzīgā formāta lodes ātrai rakstīšanai, tomēr ņemot vērā inovāciju problēmas PSRS šīs risinājums netika ražots māsveidā.
Olympia SM7 rakstāmmašīna.
Olivetti Valentine rakstāmmašīna.
IBM Selectric I rakstāmmašīna.
Dators un raksāmmašīnu noriets
1971.-1990.
Rakstāmmašīnas globalizācija
Sākot ar 20. gadsimta 70. gadiem rakstāmmašīnas sāka vēl aktīvāk ražot ārpus tiem valstīm, kur atrādījās zīmoli, zem kuriem ražoja rakstāmmašīnas. Sāka arī veidoties uzņēmumi Japānā, kas piedāvāja izturīgas, vieglas un lētās rakstāmmašīnas zem vairākiem zīmoliem. Pārsvarā tie bija divi uzņemumi, kas vairāku gadu laikā sāka veidot ļoti nopietnu konkurenciju tā laika vecajiem rakstāmmašīnu industrijas pionēriem. Brother un Nakajima, pirmais no kuriem ir arī mūsdienās pazīstams kā starptautisks uzņēmums, kas ražo kā biroja, tā arī darba tehinku, ražoja rakstāmmašīnas, kas bija izturīgas, pietiekoši ērtas lietošanā, un arī pietiekoši lētas, lai sāktu pamazām dominēt tirgū. Nakajima, piemēram, sāka piedāvāt citiem uzņemumiem, piemēram, Royal, ražot savas rakstāmmašīnas zem tā uzņemuma zīmola, rezultātā pārcelot visu Royal rakstāmmašīnu klāstu zem Nakajima mehānikas bāzes.
Kalendārs Olympia Modell 8 rakstāmmašīnā.
Maliņu pārlēgs Erika Modell M rakstāmmašīnā.
Art Deco elementi Remington Model 5 raksāmmašīnā.
Ceļš uz datoru
Olivetti un Brother bija pirmie uzņemumi, kas strādāja pie elektroniskās rakstāmmašīnas idejas un sāka tās aktīvi ražot 1970to gadu beigās un 1980to gadu sākumā. Pēc savas koncepcijas elektroniskā rakstāmmašīna bija jau tuvu datoram ar printeri, nevis mehāniskai rakstāmmasīnai, jo iekšā jau bija elektroniskās plates ar mikroshēmām, tastatūra sūtīja digitālo signālu, savukārt druka notika ar vairāku motoriņu palīdzību.
Pamazām sāka parādīties arī elektroniskās rakstāmmašīnas ar ekrāniem, kas ļava rediģēt tekstu pēc rakstīšanas, veidot sagataves, ko pēc tām ar vienu klīkšķi varēja izdrukāt, un arī pat iespēju saglabāt tekstus disketās.
Protams, ne visur pasaulē tehnoloģijas attīstījās tik strauji, lai mehāniskās rakstāmmašīnas varētu vispār pazust no birojiem un mājām - VDR, piemēram, portatīvās Erika rakstāmmašīnas ražoja līdz pat Vācijas apvienošanos 1990.gadā, savukārt Jatraņ elektriskās rakstāmmašīnas pēc PSRS sabrūkšanas Ukrainā ražoja līdz pat 2000. gadu sākumam.
Pamazām sāka parādīties arī elektroniskās rakstāmmašīnas ar ekrāniem, kas ļava rediģēt tekstu pēc rakstīšanas, veidot sagataves, ko pēc tām ar vienu klīkšķi varēja izdrukāt, un arī pat iespēju saglabāt tekstus disketās.
Protams, ne visur pasaulē tehnoloģijas attīstījās tik strauji, lai mehāniskās rakstāmmašīnas varētu vispār pazust no birojiem un mājām - VDR, piemēram, portatīvās Erika rakstāmmašīnas ražoja līdz pat Vācijas apvienošanos 1990.gadā, savukārt Jatraņ elektriskās rakstāmmašīnas pēc PSRS sabrūkšanas Ukrainā ražoja līdz pat 2000. gadu sākumam.